Lai varētu pieņemt ekonomiski gudrus lēmumus, plānošanas gaitā nepieciešams apsvērt plānošanas izmaksas - gan tiešās, kas tiek izmantotas ieguldījumos, gan netiešās, kas tiek izmantotas uzturēšanai.

Plānošanai ir ietekme uz pašvaldības ekonomiku. Jaunai infrastruktūrai nepieciešami ieguldījumi, un finanses nepieciešamas arī vecās infrastruktūras uzturēšanai. Ar plānošanas laikā pieņemtajiem lēmumiem tiek radīta struktūra, kas ir pastāvīga un kalpo vismaz vairākus gadu desmitus, cerams – gadsimtus. Kad tiek pieņemti šādi lēmumi, jāapspriež arī infrastruktūras uzturēšana ilgtermiņā.

Tiešās investīciju izmaksas, ieskaitot zemes iegādi, inženierkomunikāciju izveidi (piemēram, notekūdeņu un dzeramā ūdens cauruļu garums, centrālapkures sistēma), sabiedriskā transporta utt. plānojumu, var būt augstas. Grunts veids, pamatieža klātbūtne, ainavas veids – tam visam jaunas infrastruktūras veidošanā var būt nozīmīga ietekme. Taču tīklu uzturēšanas un pakalpojumu izmaksas dominē pār citām plānošanas gaitā apspriestajām izmaksām. Tāpat, ja plānošanas procesā nav veiksmīgi ņemti vērā visi attiecīgie aspekti, netiešās izmaksas var būt augstas. Kā piemērus te var minēt ceļu satiksmes negadījumus, kultūras un vēstures ainavas zudumu, kā arī zemes vērtības kritumu.

Lielāko investīciju daļu veido summa, kas nepieciešama pakalpojumu un tīklu izveidei (elektropadeve, apkure, ūdens (dzeramais un notekūdens), autoceļi, IT utt.). Jānodrošina arī pamatpakalpojumi izglītības un sociālajā jomā. Tādus pakalpojumus, kā bērnudārzs, skola, mājas aprūpes un veselības pakalpojumi, nevar pieprasīt brīdī, kad sākas plānošanas process, taču galu galā tie veidos būtisku pašvaldību izmaksu daļu attiecībā uz jauno teritoriju. Papildus tam, kamēr jaunajām struktūrām ir diezgan augstas investīciju izmaksas, finanses nepieciešamas arī uzturēšanai ilgtermiņā. Ja jaunās teritorijas tiek būvētas jau esošas infrastruktūras ietvaros vai vismaz saistībā ar jau eksistējošu, efektīvi izmantotu infrastruktūru, tas ilgtermiņā pašvaldības ekonomikai izmaksās mazāk.

Visbūtiskākās atšķirības starp papildu un decentralizēto plānošanu ir izmaksu laiks. Ja papildu apbūvē investīciju izmaksas pašvaldībai ir augstas, uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā ir zemākas. Tas tā ir, pateicoties iespējai izmantot pašvaldības jau piedāvātos pakalpojumus. Taču decentralizētajā plānošanā izmaksas ir atliktas: sākumā, kad pakalpojumi nepieciešami, nepietiek cilvēku, kuri minimālajā apjomā spētu piepildīt, piemēram, skolu. Tādos gadījumos pašvaldībai jānodrošina transports uz teritorijām, kur jau darbojas skolas. Visbeidzot, kad decentralizētajā teritorijā sākas plānošana, var būt jau par vēlu – infrastruktūras būvniecības izmaksas kļūs ārkārtīgi augstas un funkcionējošu telpisko struktūru var būt pat neiespējami uzbūvēt, jo teritorija iepriekš apbūvēta bez plānošanas.

Plānošanas laikā apspriežot izmaksas, jāņem vērā arī citu ieinteresēto pušu uzskati. Arī zemes īpašniekiem, potenciālajiem jaunajiem iemītniekiem, uzņēmējiem un valstij plānošanā ir savas finansiālās intereses. Jaunas teritorijas biznesam un darījumu centriem rada jaunas darba vietas pašvaldībai. Taču, ja tās netiek rūpīgi plānotas, tas var novest pie vēl izkliedētākas pilsētas struktūras un galu galā radīt pašvaldībai vēl vairāk izmaksu.

Skatīt arī citas klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas un pielāgošanās plānošanas kategorijas:

» Vietējais klimats un nākotnes klimata scenāriji
» Kompakta un daudzveidīga pilsētas struktūra
» Ilgtspējīgas transportēšanas iespējas
» Energoefektivitāte
» Ērta un veselīga vide
» Sabiedrības līdzdalība un ieinteresēto pušu iesaistīšana
» Stratēģiskā plānošana