Pirmie divi neaizsargātības elementi – pakļaušana klimata ietekmeiun jutīgums – sistēmā ir grūti nodalāmi (1. attēls). Tos nosaka mijiedarbība starp sistēmas raksturlielumiem un klimata stresa ietekmi (Smit and Wandel, 2006).

Pakļaušana klimata ietekmei
 ietver riskus, ar kādiem sastopas vietējā kopiena, kā arī sistēmas stresa pakāpi. Klimatiskās parādības izraisīto stresa pakāpi bieži novērtē šādi:

• cik daudz (lielums),
• cik bieži (biežums),
• cik ilgi (ilgums), un
• kur (telpiskais apjoms).

Sistēma nekad nav pakļauta tikai klimata ietekmei, kaut gan analītisku iemeslu dēļ būtu ērti to aplūkot no šāda viedokļa. Neņemot vērā daudzos klimata ietekmes faktorus, jūs riskējat sistemātiski nepietiekami novērtēt neaizsargātību. Savukārt, iekļaujot citus ietekmes faktorus, jūs zaudējat analīzes spēju. Nepieciešams rast līdzsvaru starp abām pusēm. Praksē ieteicams identificēt tos faktorus, kuri rada klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus un iespējas. Šo faktoru identifikācija veido pamatu neaizsargātības interpretācijai un vērtējuma kontekstam. Līdz ar to daudzo ietekmes faktoru kontekstā iespējams precīzāks novērtējums. Dubultā vai daudzkārtīgā pakļaušana klimata ietekmei analizē, kā dažādi globāli procesi reāli ietekmē apstākļus un veido telpu rīcībai vietējā līmenī (O’Brien and Leichenko, 2000).

Ietvarstruktūrā ņemta vērā gan klimata pārmaiņu ietekme, gan ekonomikas globalizācija. Ietvarstruktūrā tiek noteikti svarīgākie klimatiskie, kā arī klimata neizraisītie faktori. Sociālekonomiskie procesi, kas veido klimata neizraisītos faktorus, parasti tiek iedalīti ekonomiskos, politiskos, tehnoloģiskos un demogrāfiskos procesos.

 

1. attēls Neaizsargātība un tās komponenti (Austrālijas siltumnīcas efekta birojs [Australian Greenhouse Office], 2005)

Jutīguma elements nosaka, cik lielā mērā ietekmes faktori maina vai iedarbojas uz pētāmo sistēmu. Nozaru vai reģionu, kurus visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas, jutīguma analīze parasti tiek veikta neaizsargātības novērtējuma ietvaros. Jaunākās atziņas liecina, ka ekonomikas sektori ne vienmēr ir labākā ekonomiskā perspektīva jutīguma analīzei.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām pēc būtības ir starpnozaru jautājums, mainība katrā nozarē atsevišķi ir lielāka nekā starp nozarēm. Līdz ar to jutīgums tieši pieskaitāms "kritiskajiem" jautājumiem, piemēram, noteiktām sociālām un demogrāfiskām grupām vai reģioniem. Pētījumi rāda, ka šādi iespējams iegūt sīkāk izstrādātus aprakstus, kā klimata mainība ietekmē šodienas sabiedrību. Kā arī, pamatojoties uz šiem aprakstiem, iespējams iegūt vispusīgāku priekšstatu, kā klimata pārmaiņas var ietekmēt nākotnes sabiedrību. Svarīgi ir izpētīt procesus, kas ietekmē vietējā reģiona jutīgumu. Piemēram, Zviedrijā iedzīvotāju koncentrācija dažos ekonomikas centros, kuri galvenokārt atrodas piekrastes rajonos, palielina jutīgumu pret plūdiem. Ja netiek veikta piemērošanās klimata pārmaiņām, neaizsargātība pieaug. 

Trešais elements – pielāgošanās spēja – rāda sistēmas prasmi piemēroties klimata pārmaiņām, lai ierobežotu potenciālos postījumus, izmantotu iespējas vai tiktu galā ar sekām (IPCC, 2001b). Šis elements ietver sabiedrisko kapitālu, vadību un pieredzi, proti, institūciju lomu. Ir ārēja un iekšēja pieeja pielāgošanās spējai (Smit and Wandel, 2006).

Ārējā pieeja nozīmē, ka pielāgošanās spēju galvenokārt nosaka faktori, kas atrodas ārpus sistēmas kontroles. Šie pētījumi bieži salīdzina nāciju, reģionu vai apvidu relatīvo pielāgošanās spēju, pamatojoties uz daudzgadīgu un mainīgu rādītāju analīzi.

Savukārt iekšējā analīze tik veikta mikro līmenī, aplūkojot, kā dažādas organizācijas, izmantojot praktisko pieredzi, vada pielāgošanos klimata pārmaiņām un veicina sociālo apmācību. Nacionālo tiesību aktu un noteikumu trūkums, neskaidra atbildības sadale, neprasme sadarboties dažādu nodaļu līmenī un ar dažādām iekšējām ieinteresētajām pusēm, nepietiekama spēja interpretēt analītiskos materiālus, kā arī pārāk neformāla, sadrumstalota un patvaļīga pieredzes dokumentēšana (Storbjörk, 2007; Glaas et al., 2010) ir šķēršļi, kas kavē pielāgošanos klimata pārmaiņām. BalticClimate projekta ietvaros apvienota gan iekšējā, gan ārējā pieeja, sistemātiski vadot pielāgošanās spēju no abiem viedokļiem.