Divas galvenās politikas atbildes darbības antropogēniskām klimata pārmaiņām ir ietekmju mazināšana un pielāgošanās tām (Füssel and Klein, 2006; Stehr and von Storch, 2006).

Ietekmju mazināšanas politikas pasākumi ir vērsti uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, samazinot siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas un palielinot tā sauktās SEG piesaistītājsistēmas.

Pielāgošanās politikas pasākumi ir vērsti uz klimata pārmaiņu negatīvo ietekmju samazināšanu, ieviešot plašu politikas nostādņu un pasākumu loku neaizsargātajām sistēmām, piemēram, mainot sociālās sistēmas faktisko vai paredzamo klimata pārmaiņu ietekmē (IPCC 2001b). Pielāgošanās bieži ietver politikas nostādnes un pasākumus, lai izmantotu jaunās iespējas, kas rodas klimata pārmaiņu ietekmē. Papildu informāciju par ietekmju mazināšanu un pielāgošanos, kā arī par galvenajām atšķirībām starp tām meklējiet 1. tabulā.

1. tabula Galvenās atšķirības starp pielāgošanās klimata pārmaiņām un ietekmju mazināšanas politikas nostādnēm (Füssel and Klein, 2006)

 

Klimata pārmaiņu ietekmju mazināšana

Pielāgošanās klimata pārmaiņām
Sistēmas - ieguvējas Visas sistēmas Atlasītas sistēmas
Ietekmes mērogs Globāls Vietējs vai reģionāls
Ietekmes ilgums Gadsimti Gadi līdz gadsimti
Laiks no ietekmes sākuma Desmitgades Tūlītējs līdz desmitgades
Efektivitāte Noteikta Visumā diezgan nenoteikta
Papildu ieguvumi Dažreiz Pārsvarā
Piesārņotājs maksā Parasti jā Nav obligāti
Maksātāja ieguvums Neliels Gandrīz pilnīgs
Pārraudzība Relatīvi viegla Grūtāka


Ietekmju mazināšana

Neņemot vērā iepriekšminētās pazīmes, klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanas politikas pasākumi cieš no tā sauktās 'cietumnieka dilemmas'. Lai izveidotu efektīvu ietekmju mazināšanas sistēmu, daudzām iesaistītajām pusēm globālā mērogā jāsamazina emisijas. Ja emisijas samazina tikai daži, ietekme vai ieguvums ir neliels. Ir arī šaubas par SEG samazināšanas apjomu un tempu, kāds nepieciešams, lai apstādinātu globālās temperatūras pieaugumu. Visstingrākais no sešiem stabilizācijas scenārijiem, ko novērtējusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir 4. sintēzes ziņojums – saskaņā ar to, lai ierobežotu temperatūras paaugstināšanos līdz 2°C, CO2 koncentrācijai atmosfērā jābūt 445-490 ppm robežās (IPCC, 2007b),. Lai to nodrošinātu, SEG emisijām vēlākais 2015. gadā jāsasniedz augstākais punkts, pēc tam līdz 2050. gadam izteikti samazinoties par 50 līdz 85% (salīdzinot ar 2000. gadu). Pat tad, ja SEG koncentrācijas stabilizējas augstākā līmenī, ir nepieciešams būtisks emisiju samazinājums.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Burton et al. (2006) sintezēja vairāku vietējo gadījumu izpētes rezultātus un konstatēja, ka ir jāapgūst deviņas mācības:

• Pielāgoties tagad,
• pielāgošanās ir attīstība,
• pielāgošanās ir vajadzīga mums pašiem,
• nepieciešama starptautiska finansiālā palīdzība,
• nostiprināt attiecīgās institūcijas,
• iesaistīt tos, kuri ir apdraudēti,
• izmantot nozaru pieeju,
• paplašināt informācijas pieejamību, apzināšanos un tehniskās zināšanas, un visbeidzot
• pielāgošanās atbilstoši konkrētajai Vietai.

Vairākas no minētajām mācībām ir iekļautas kopējā BalticClimate projekta ietvarstruktūras neaizsargātības novērtējumā .