Biežāk uzdotie jautājumi par klimata pārmaiņām:


Kas ir klimats un ar ko tas atšķiras no laika apstākļiem?

Klimats ir statistiska laika apstākļu izpausmes uzskaite noteiktos laika periodos. Laika apstākļi ir atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā (mitruma līmenis, temperatūra, vēja ātrums, spiediens utt.). Klimats raksturo vidējos laika apstākļus noteiktā reģionā vairāku gadu laikā, savukārt laika apstākļi raksturo meteoroloģiskos apstākļus vietējā mērogā īsā laika periodā. Galvenā atšķirība starp klimatu un laika apstākļiem ir laika periods.

Atgriezties pie jautājumiem  

 

Kas ir klimata pārmaiņas?

Klimata pārmaiņas ir statistiskas izpausmes izmaiņām vairāku gadu desmitu garumā vai vēl ilgākā laika posmā. Termins apzīmē klimata pārmaiņas, kas radušās gan zemes dabisko apstākļu dēļ, gan cilvēka darbību rezultātā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām klimata pārmaiņas definē kā „ar cilvēka darbību tieši vai netieši saistītas klimata pārmaiņas, kas maina globālās atmosfēras stāvokli un kas salīdzināmos laika posmos tiek novērotas papildus klimata dabiskajām svārstībām”.

Atgriezties pie jautājumiem 

 

Kāda saikne un savstarpējā atkarība pastāv starp klimata pārmaiņām, klimata mainīgumu un globālo sasilšanu?

Klimata mainīgums ir dažādu dabas parādību pārmaiņas, kas notiek ik dienu un turpinās no sezonas uz sezonu. Tas vienmēr ir noticis un turpināsies pat papildus cilvēka izraisītajām klimata pārmaiņām. Globālā sasilšana ir tās cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas, kas pastiprina temperatūras paaugstināšanos.

Atgriezties pie jautājumiem  

 

Kā mēs zinām, ka klimats mainās, un kāds klimats gaidāms nākotnē? 

Lai mēs zinātu, kā mainās klimats, un kāds tas būs nākotnē, tiek izstrādāti klimata scenāriji, kuros izmantoti klimata modeļi.

Atgriezties pie jautājumiem 

 

Kas ir klimata modeļi? 

Klimata modeļi tiek izmantoti, lai noteiktu nākotnes klimatu un izstrādātu klimata scenārijus. Šie modeļi ir atmosfēras, zemes teritorijas, okeānu, ezeru un ledus trīsdimensiju attēlojumi.

Globālā klimata modeļos atmosfēra ir sadalīta režģī – horizontāli gar zemes virsmu un vertikāli gaisā. Katram režģa punktam aprēķināti dažādi meteoroloģiskie, hidroloģiskie un klimatiskie attīstības parametri noteiktā laika periodā. Globālajos modeļos katra kvadrāta izmērs režģī ir 100 līdz 300 kilometri, savukārt reģionāla mēroga modeļos tiek modelēta mazāka zemes teritorija, piemēram, Eiropas režģa kvadrātu lielums ir 25 līdz 50 kilometri. Mazākai teritorijai iespējams izveidot režģi ar mazākiem kvadrātiņiem, lai varētu iegūt detalizētāku informāciju, turklāt tam nemaz nav nepieciešama papildu datora jauda. Notiekošo ārpus reģionālajā klimata modelī aprēķinātās teritorijas kontrolē globālā klimata modeļa rezultāti. Tādējādi tiek ņemtas vērā arī izmaiņas, kas notiek ārpus reģionālā modeļa teritorijas.

Vietējā līmenī vispirms būtu jāizvēlas reģionāli samazināts klimata informācijas apjoms, ja vien šāda informācija ir pieejama, jo reģionālajos modeļos informācija ir detalizētāka. Ja šāda informācija nav pieejama, tad arī no globālajiem klimata modeļiem iegūtā informācija var sniegt kādas norādes par nākotnē gaidāmo klimatu, tikai zemākā kvalitātē.

 
1. attēls. Tipiska izšķirtspēja reģionālā (pa labi) un globālā (pa kreisi) Eiropas klimata modelī.

Atgriezties pie jautājumiem  

 

Kas ir klimata scenāriji?

Klimata scenāriji ietver informāciju par to, kā noteiktā laika periodā klimats varētu mainīties nākotnē. Izmantojot globālos klimata modeļus, šos scenārijus izstrādā valdības iestādes, kas nodarbojas ar meteoroloģijas un klimata jautājumiem, kā arī izpētes institūti. Aprēķini ir balstīti uz pieņēmumiem par nākotnē gaidāmajām atmosfēras izmaiņām. Tie ietver informāciju par attiecībām starp fiziskajiem procesiem visā „atmosfēra-zeme-ūdens” sistēmā, kā arī emisiju scenārijus, kas savukārt ir pieņēmumi par nākotnē sagaidāmajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām. Šo globālo modeļu rezultātus reģionālajos modeļos var samazināt vēl vairāk, lai iegūtu detalizētāku informāciju.

Rezultātus, kas tiek iegūti no klimata modeļu aprēķiniem, sauc par klimata scenārijiem. Klimata scenāriji nav laika prognoze. Laika prognoze sniedz informāciju par to, kas, domājams, vietējā mērogā notiks īsā laika posmā. Klimata scenāriji norāda uz laika apstākļu statistisko izpausmi, ko mēs dēvējam par klimatu, taču tie nenorāda uz patiesajiem laika apstākļiem noteiktā vietā un laikā.

Salīdzinot nākotnes klimatu ar pašreizējo, bieži tiek izmantoti noteikti atskaites periodi, piemēram, 20 vai 30 gadi. Nākotnes rezultāti lielākoties tiek salīdzināti ar šī atskaites perioda vidējo rezultātu. Parasti kā standarta atskaites periods tiek izmantots posms no 1961. līdz 1990. gadam.

Tā kā informācija par klimata scenārijiem tiek aprēķināta „režģa” formā (ģeogrāfiskie dati), ir grūti šo informāciju salīdzināt ar esošā klimata novērojumiem, kas tiek veikti noteiktās vietās (meteoroloģisko novērojumu dati). Novērojumu gaitā tiek aprakstīti laika apstākļi noteiktā punktā, savukārt modeļi atspoguļo informāciju, kas vienmērīgi sadalīta pa visu režģi. Aplūkosim piemēru par nokrišņiem. Ja ļoti nelielā teritorijā nolīst pamatīgs lietus, šī informācija tiks reģistrēta vienā mērījumu stacijā. Citu tuvumā esošo vietu, kur lietus varētu būt lijis nedaudz vai nemaz, mērījumu stacijās tiks reģistrēts ievērojami mazāks nokrišņu daudzums. Ja tāds pats kopējais nokrišņu daudzums tiek izveidots attiecīgajā režģī, tas tiks vienmērīgi izlīdzināts. Līdz ar to galu galā varētu šķist, ka lietus visā režģī lijis vienmērīgi, lai gan patiesībā, salīdzinot ar novērotajiem mērījumiem, lietus izplatība bijusi daudz nevienmērīgāka.

Atgriezties pie jautājumiem 

 

Kas ir emisiju scenāriji?

Emisiju scenāriji ir pieņēmumi par nākotnē gaidāmo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju daudzumu, kas tiek izmantoti klimata modelēšanā. Šos scenārijus izstrādā ar attiecīgajiem jautājumiem strādājošā Apvienoto Nāciju Organizācijas darba grupa, IPCC (Klimata pārmaiņu starpvaldību darba grupa). Emisiju scenāriji tiek balstīti uz pieņēmumiem par to, kāda nākotnē būs pasaules attīstība – ekonomika, iedzīvotāju skaita pieaugums, globalizācijas ietekme un videi draudzīgu tehnoloģiju izmaiņas. Tieši globālā attīstība noteiks, cik liels siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums nākotnē nokļūs atmosfērā. Vairāki emisiju scenāriji ir aprakstīti IPCC ziņojumos (SRES 2000).

Dažādu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju daudzums var mainīties gan dažādos scenārijos, gan viena scenārija ietvaros. Tas nozīmē, ka scenārijs, kas uzrāda vislielākās temperatūras izmaiņas 100 gadu laikā, var arī vienlaikus nebūt tas, kas uzrāda vislielākās pārmaiņas 20 gadu laikā.

 
2. attēls. CO2 emisiju daudzums dažādos scenārijos  (IPCC, 2001a)

Atgriezties pie jautājumiem 

 

Kā tiek sagatavoti klimata scenāriji noteiktām teritorijām?

Kad veido klimata scenārijus noteiktai teritorijai, tiek analizēti visu ar attiecīgo apgabalu saistīto režģu rezultāti. Tiek ņemta vērā visu režģu aprēķinātā vidējā vērtība katrā laika punktā, lai izveidotu attiecīgās teritorijas dinamikas rindu. Bieži vien informācija tiek sniegta diagrammās, ietverot temperatūras, nokrišņu daudzuma, sniega segas biezuma, vēja ātruma u.c. parametrus, kas aprēķināti, izmantojot 10 gadu vidējās dinamisko rindu vērtības. Šis vidējais rādītājs palīdz konstatēt tendences, kas izveidojušās laika gaitā. Augstākas izšķirtspējas dinamikas rindas (piemēram, ikdienas, ikmēneša un pat ikgadējās) bieži vien ir grūti attēlojamas un interpretējamas.

Maksimālās un minimālās vērtības ir visaugstākās atbilstošās zemākās vērtības noteiktā punktā tajā pašā laika periodā. Šīs vērtības ir noderīgas, lai parādītu informācijas izplatību un mainīgumu. Mēs zinām vidējo vērtību, taču noteiktā laikā var notikt jebkas, kas atbilst kādai vērtībai starp maksimālo un minimālo.

Atgriezties pie jautājumiem 

 

Ir skeptiķi, kuri nepiekrīt klimata pārmaiņu scenārijiem. Kā es varu zināt, ka klimata pārmaiņas tiešām ir problēma?

Zinātniskie pētījumi klimata pārmaiņu jomā, kas visu laiku ir attīstības procesā, pastāvīgi ļauj uzlabot modeļus, no kuriem tiek iegūti rezultāti. Attīstība notiek, diskutējot zinātniekiem un dažādām zinātnes nozarēm. Lasot kritiku, ir svarīgi atcerēties, ka klimata zinātne ir kompleksa, jo dažādās zinātnes sfērās izmantotie modeļi ir veidoti, pamatojoties uz dažādiem parametriem, bet modeļi veidoti, izmantojot dažādus apakšmodeļus. Lai arī atzīts, ka klimatam vienmēr bijušas dažādas variācijas, piemēram, ledus laikmets, IPCC, pamatojoties uz novērojumiem un ņemot vērā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju daudzumu, paziņojusi, ka starp cilvēka veiktajām darbībām un temperatūras paaugstināšanos pastāv skaidri saskatāma sakarība.

Atgriezties pie jautājumiem

 

Kas ir „neskaidrs” par klimata scenārijiem?

Klimata scenāriju saturu nosaka aprēķinos izmantotie emisiju scenāriji, kā arī globālie un/vai reģionālie modeļi. Īpaši izteikti tas ir kvantitatīvajos rezultātos (piemēram, par cik palielināsies lietus daudzums vai paaugstināsies temperatūra). Piemēram, salīdzinoši pētījumi parādījuši, ka globālajā modelī ECHAM4 sniegtās temperatūras un nokrišņu izmaiņas Ziemeļeiropā ziemas laikā ir lielākas nekā daudzos citos klimata modeļos. Tas nozīmē, ka ticēt tikai viena vai divu klimata scenāriju rezultātiem ir riskanti, jo rezultāti atkarībā no modeļiem var atšķirties.

Turklāt klimats ir dabiski mainīgs. Nevar cerēt, ka kāda modeļa aprēķinātie klimata rezultāti būs sinhroni atbilstoši patiesajam klimatam. Šie rezultāti ir vidējie rādītāji par noteiktu periodu, tāpēc tie var ticami neatspoguļot patieso klimata mainīgumu. Taču ar augstas kvalitātes klimata modeļa palīdzību būtu jāspēj aprēķināt pareizas vidējās vērtības un raksturīgo mainīgumu, piemēram, pareizu aukstu un siltu ziemu skaitu 30 gadu laikā (tām nav noteikti jābūt reālām ziemām). Tomēr aukstas un siltas ziemas nevarētu notikt citā secībā, kā novērots attiecīgajā klimatā.

Vairāku modeļu simulāciju rezultātu apskatīšana sniedz iespēju izvērtēt neskaidrības un noteikt, kuri rezultāti ir tikai aptuveni. Atšķirīgi rezultāti varētu šķist mulsinoši, taču nepieciešams izmantot to sniegto papildu informāciju. Ja modeļi uzrāda atšķirīgus rezultātus, to neprecizitāte ir augsta. Neveicot secīgu vairāku scenāriju apskatīšanu, ar statistikas metodēm un īpašām analīzēm iespējams apvienot vairākas simulācijas un iegūt rezultātu, kas ir precīzāks nekā jebkurš no tiem, kas iegūti atsevišķās simulācijās.

Tas nozīmē, ka, jo vairāk pieejamu klimata scenāriju, jo lielāka iespēja rezultātus uzskatīt par ticamiem. Diemžēl informācija no vairākiem modeļiem vienmēr nav pieejama. Izmantojot tikai viena vai dažu klimata scenāriju rezultātus, rezultāti jāuztver ar lielāku piesardzību.

Atgriezties pie jautājumiem

 

Kas ir galvenie klimata pārmaiņu iemesli un virzītāji?

Klimats dažādos laika periodos (no stundām līdz gadu tūkstošiem) mainās. Šos ciklus nosaka virkne faktoru. Astronomiskie faktori – attālums starp zemi un sauli, kā arī zemes orbītas forma ap sauli nosaka plašākas pārmaiņas, piemēram, ledus laikmeta ciklus (1000 - 100 000 gadu). Relatīvi īsākā laika periodā (10 - 100 gadu) klimatiskās pārmaiņas nosaka okeānu cirkulācija un saules radiācijas izmaiņas. Šodien galvenais klimata pārmaiņu iemesls ir siltumnīcas efektu izraisošās gāzes

Atgriezties pie jautājumiem 

 

Kas ir siltumnīcas efektu izraisošās gāzes un kāda ir to nozīme?

Visizplatītākās un iedarbīgākās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes ir ūdens tvaiks (H2O), oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds (N2O) un hlorofluorkarbons (CFC). Šīm gāzēm piemīt kopīga īpašība,- tās visas absorbē no zemes virsmas visumā izstaroto radiāciju, kas veicina siltumnīcas efekta veidošanos. Siltumnīcas efekts veidojas, kad daļu karstuma, kas tiek izstarots no zemes virzienā uz visumu, atmosfērā absorbē siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, kas to novada atpakaļ zemē, tādējādi paaugstinot temperatūru. Bez atmosfēras zeme būtu daudz aukstāka nekā tagad. Ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums atmosfērā palielinās, piemēram, cilvēka darbības rezultātā, atmosfērā tiek absorbēta radiācija, tādējādi vēl vairāk paaugstinot temperatūru.

Atgriezties pie jautājumiem

 

Kā varam noteikt, ka klimata pārmaiņas izraisījuši cilvēka veikti (antropogēni), nevis dabiski procesi un kāpēc šajā sakarā pastāv pretrunas?

Ir ļoti maz ticams, ka 20. gadsimtā notikušo sasilšanu var izskaidrot ar dabiskiem iemesliem. Aizvadīto 100 gadu laikā novērotā straujā sasilšana saskan ar zinātnes izpratni par to, kā klimatam jāreaģē uz ātru siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzuma palielināšanos. Tajā pašā laikā notikusī sasilšana nesaskan ar zinātnes izpratni par to, kā klimatam jāreaģē uz dabiskajiem ārējiem faktoriem – saules radiācijas mainīgumu un vulkānu aktivitāti.

Izmantojot klimata modeļus, ir veikti vairāki eksperimenti, lai noteiktu ticamākos iemeslus 20. gadsimtā konstatētajām klimata pārmaiņām. Šie eksperimenti parāda, ka modeļi nevar reproducēt straujo sasilšanu, kas novērota pagājušajās desmitgadēs, tāpēc vērā tiek ņemts tikai saules radiācijas mainīgums un vulkānu aktivitāte. Cilvēku ietekme uz klimatu visticamāk dominē pār citiem iemesliem, kuru dēļ aizvadītā pusgadsimta laikā mainījusies zemes virsmas vidējā temperatūra.

Atgriezties pie jautājumiem 

 

Kādas klimata pārmaiņu izraisītas ietekmes sagaidāmas nākotnē?

Zinātniskie novērojumi parādījuši, ka klimata pārmaiņām ir ietekme uz dabas un cilvēku sistēmām gan reģionāli, gan globāli (IPCC, 2007a). Klimata sistēma un SEG emisiju dzīves ilgums nosaka to, ka dažas nākotnes klimata pārmaiņu ietekmes ir nenovēršamas. Tādējādi klimata pārmaiņas un daudzās ar tām saistītās ietekmes ir uzskatāmas par būtisku pētījumu jomu, lai attīstītu klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanas un pielāgošanās stratēģiju.

Lai iegūtu informāciju par klimata pārmaiņu ietekmēm, pielāgošanos un neaizsargātību, kā arī veicinātu pamatotu lēmumu pieņemšanu, tiek izmantotas vairākas metodes (IPCC, 2007a). Projekta BalticClimate ietvaros tika veikts klimata pārmaiņu ietekmju apskats Baltijas jūras reģionā. Šī apskata mērķis bija apkopot pašlaik pieejamo informāciju par Baltijas jūras reģiona klimata pārmaiņu ietekmes scenārijiem. Lai iegūtu papildu informāciju, spiediet šeit.

 

 Atgriezties pie jautājumiem

 

Kā klimata pārmaiņas ietekmēs mani, apkārtējo sabiedrību un teritoriju, kurā dzīvoju?

Paredzamo klimata pārmaiņu scenāriji dažādās teritorijās atšķiras. Taču jūs varētu iegūt vietēja, reģionāla vai valsts mēroga klimata scenārijus no tādām valsts organizācijām kā meteoroloģijas vai hidroloģijas institūti.

IPCC savā ziņojumā „II darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību darba grupas ceturtajā novērtējuma ziņojumā - kopsavilkums politikas veidotājiem” sniedz vispārēju aprakstu par gaidāmajām ietekmēm uz Eiropu un citiem reģioniem.

Tāpat ir pieejami gan starpvalstu, gan reģionālā un vietējā mēroga Baltijas jūras reģiona nākotnes klimata scenāriji.

Lai arī, neveicot detalizētu pētījumu, nav iespējams noteikt, kāda varētu būt šādu scenāriju ietekme uz noteiktu teritoriju un kad tā varētu izpausties, jau veiktais ietekmes pētījums var sniegt norādes par potenciālajām pārmaiņām, kas varētu skart jūsu teritoriju. Tomēr ietekme, kas klimata pārmaiņu rezultātā varētu skart jūsu teritoriju, ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tajā skaitā – kā jūs ietekmē apkārtējā vidē notiekošās pārmaiņas (jutīgums) un cik lielas ir jūsu spējas šīm pārmaiņām pielāgoties (pielāgošanās spējas).

Atgriezties pie jautājumiem

 

Kas ir neaizsargātība pret klimata pārmaiņām?

Neaizsargātību pret klimata pārmaiņām raksturo trīs galvenās pieejas jeb mentālie modeļi (Füssel and Klein 2006).

Riska izlīdzināšanas pieeja

Riska izlīdzināšanas pieeja, ko bieži izmanto telpiskie plānotāji, inženieri un dabas katastrofu pētnieki, skata neaizsargātību kā risku, ka realitātē varētu atgadīties konkrēts notikums. Tādējādi risks ir definēts kā varbūtības un seku produkts (piemēram, Brooks 2003, Füssel and Klein 2006). Šī pieeja galvenokārt attiecas uz sensitivitāti jeb to, cik būtiski klimata pārmaiņas ietekmēs sabiedrību un dabu. 

Sociālā konstruktīvisma pieeja

Sociālā konstruktīvisma pieejas saknes meklējamas cilvēka ģeogrāfijā un politekonomikā (Adger 1999).Neaizsargātība tiek uztverta kā pirms analīzes sākuma pieņemts mājsaimniecības vai vietējās sabiedrības stāvoklis. Šādu stāvokli nosaka sociālekonomiski un politiski faktori (Adger and Kelly 1999), tādējādi uzsverot neklimatiskos pārmaiņu virzītājus, kas ietekmē sociālās sistēmas. 

Integrētā pieeja

Trešā pieeja neaizsargātību nosaka kā integrētu pasākumu un ietver globālo pārmaiņu pētījumos. IPCC savā trešajā novērtējuma ziņojumā neaizsargātību definēja integrētā veidā kā

pakāpi, līdz kurai sistēma ir uzņēmīga  un nespējīga tikt galā ar klimata pārmaiņu negatīvajām sekām”; tā tiek uztverta kā funkcija, kas raksturo „klimata pārmaiņu raksturu, svarīgumu, pakāpi un variāciju, līdz kurai sistēma ir pakļauta iedarbībai, kā arī sistēmas jutīgumu un pielāgošanās spējas” (IPCC 2001b).

Attiecīgi neaizsargātībai piemīt ārējā dimensija, kas ir pakļaušana vides un ekonomiskām pārmaiņām ārpus vietējās sabiedrības, un iekšējā dimensija, kas uztver vietējās sabiedrības jutīgumu un pielāgošanās spējas attiecībā pret šiem, lielākoties ārēji noteiktiem, faktoriem. Klimata neaizsargātību ierobežo ne tikai pielāgošanās pasākumu esamība, bet arī daudz svarīgākā sociālo organizāciju (mājsaimniecības, uzņēmumi, sabiedriskās aģentūras) kapacitāte īstenot attiecīgos pasākumus dzīvē. Tieši īstenošanas spēju deficīts ir tas, ko nepieciešams atzīt, pārrunāt un, cerams, pārvarēt.

Saskaņā ar IPCC definīciju, neaizsargātība ir saistīta ar trīs savstarpēji saistītiem elementiem: pakļaušana iedarbībai, jutīgums un pielāgošanās spējas. Sistēmā ir grūti atdalīt pakļaušanu iedarbībai un jutīgumu. Pakļaušana iedarbībai norāda, ar kādiem riskiem sastopas vietējā sabiedrība, un cik lielā mērā sistēma ir pakļauta spriedzei, savukārt jutīgums parāda, cik lielā mērā šie faktori patiesībā maina vai ietekmē pētāmo sistēmu. Pielāgošanās spējas attēlo sistēmas spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, lai ierobežotu potenciālo kaitējumu, izmantotu iespējas vai tiktu galā ar sekām (IPCC 2001b). Sīkākus šo trīs elementu aprakstus varat atrast šeit.

 
3. attēls. Neaizsargātība un tās sastāvdaļas
(modificēts no 1. attēla no Australian Greenhouse Office 2005).
(Uzklikšķināt uz attēla, lai palielinātu)

Atgriezties pie jautājumiem

 

Vai visas klimata pārmaiņas ir negatīvas? Vai pastāv kāds veids, kā no tām gūt labumu?

Ne visas klimata pārmaiņas atstās negatīvu ietekmi – tā dažādos reģionos būs ievērojami atšķirīga.Piemēram, daudzos scenārijos paredzēts, ka Baltijas jūras reģionā daudzviet novērojama vispārēja gaisa temperatūras paaugstināšanās, kas tūrisma jomā sniegs relatīvas priekšrocības.

Turklāt, tiem, kuri savlaicīgi sagatavojušies potenciālajām pārmaiņām, gaidāmos ieguvumus vislabāk izmantot avansa veidā.Izpratne par vietējiem apstākļiem un potenciālajiem ar klimatu saistītajiem faktoriem ir atslēga, lai noteiktu savu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un mainīgumu. Izstrādājot rīcības plānu reģiona neaizsargātības samazināšanai, kā arī apzinoties potenciālās iespējas, nepieciešams izmantot šo iespēju sniegtās priekšrocības.

Atgriezties pie jautājumiem

 

Kur es varu atrast sīkāku informāciju par klimata pārmaiņām?

Eiropas Komisijas Klimata pārmaiņu kampaņa [European Commission Climate Campaign]
Dānijā – interneta vietne Climate Change Adaptation
Igaunija - Vides ministrija, Climate portal
Krievija - Interneta vietne ClimateChange.ru
Krievija - Valsts Hidrometeoroloģijas un vides monitoringa dienests Federal Service for Hydrometeorology and Environmental Monitoring
Latvijas Zinātņu akadēmija – Klimata pārmaiņas un to ietekme (Climate change and its impact)
Latvijas Sabiedrības politikas portāls - Klimata diskusiju lapa [Climate discussion page]
Latvijas Nacionālā pētniecības programma – Klimata pārmaiņu ietekme uz ūdens vidi
[Climate change impact on water environment]
Lietuvā - Vides ministrija, klimata pārmaiņas
Lietuvas Hidrometeoroloģiskais dienests
Norvēģijā – Pielāgošanās klimata pārmaiņām organizācija Norvēģijā [Climate adaptation Norway]
Somijā – Climateguide.fi
Vācijā – Klimata ietekmes un pielāgošanas kompetences centrs KomPass
[Competence center on climate impacts and adaption KomPass]
Vācijā – Federālās vides aģentūras klimata pārmaiņu informācijas punkts [Federal Environment Agency's climate change info]
Vācijā – Federālā Vides, dabas saglabāšanas un kodoldrošības ministrija – klimata informācijas punkts [Federal Ministry for the Environment, Nature Conservation and Nuclear Safety - climate info]
Zviedrijā – Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūts
[Swedish Meteorological and Hydrological Institute]

Atgriezties pie jautājumiem