Turpmāk sniegtā informācija rāda iespējamos klimata attīstības scenārijus nākamajiem 100 gadiem Baltijas jūras reģionā (vidējie rādītāji 2071.-2100. gadā, salīdzinot ar 1961.-1990. gadu). Materiāla sagatavošanai izmantoti aprēķini no klimata modeļiem, kuros apkopota informācija par prognozētajām izmaiņām atmosfērā. Klimata modeļos apskatītas attiecības starp fiziskajiem procesiem sistēmā „atmosfēra – zeme – ūdens”. Klimata modeļu aprēķinu rezultāti aptver periodu no 1961. līdz 2100. gadam.

Emisiju scenāriji

Analīzei tika izmantoti divi emisiju scenāriju modeļi:

SRES A2 (modelē strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu un intensīvu enerģijas patēriņu) un
SRES B2 (modelē lēnāku iedzīvotāju skaita pieaugumu un zemāku enerģijas patēriņu).

Emisiju scenāriji balstīti uz pieņēmumiem par turpmāko pasaules ekonomikas attīstību, iedzīvotāju skaita pieaugumu, globalizāciju un pāreju uz videi draudzīgām tehnoloģijām. Siltumnīcas efekta gāzu emisijas noteiktā laika periodā ir atkarīgas no pasaules attīstības virziena. Emisiju scenāriji aprakstīti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā (2000): Speciālais Emisijas scenāriju ziņojums (SRES).

Vairāk par emisiju scenārijiem lasiet sadaļā Par klimata pārmaiņām.

Klimata modeļi

Šajā pētījumā izmantots Zviedrijas Rosbi [Rossby] centra reģionālais atmosfēras modelis RCA3. Modelis aptver Eiropu, režģa kvadrātu lielums sauszemes teritorijās (izšķirtspēja) ir aptuveni 50x50 kilometri.

Vairāk par klimata modeļiem lasiet sadaļā Par klimata pārmaiņām.

Klimata scenāriji

Klimata modeļi veidoti laika posmam no 1961. līdz 2100. gadam. 1961.-1990. g. meteoroloģiskais posms tika izmantots modeļu apstiprināšanai. Šī posma modeļa rezultāti tiek salīdzināti ar temperatūras un nokrišņu vērtībām, lai noteiktu, cik precīzi modelis atspoguļo pašreizējo klimatu. 1961.-1990. g. posms ir bāzes modelis, ar kuru tiek salīdzināts nākotnes klimats.

Vairāk par klimata scenārijiem lasiet sadaļā Par klimata pārmaiņām.

Neskaidrības

Šeit sniegtie dati pamatoti ar diviem emisiju scenārijiem (SRES A2 un SRES B2) un vienu globālo klimata modeli. Globālie rezultāti tiek pielietoti zemākā – viena reģionālā klimata modeļa – līmenī (RCA3). Analizējot šo materiālu, ir jāņem vērā, ka sniegti tikai divi no daudziem iespējamiem modeļu aprēķiniem. Citi emisiju scenāriji, globālie un reģionālie modeļi var sniegt atšķirīgus rezultātus. Tas īpaši attiecas uz kvantitatīvajiem rezultātiem (piemēram, par cik pieaugs lietus daudzums vai temperatūras). Piemēram, pētījumi liecina, ka pēc ECHAM4 klimata modeļa aprēķiniem temperatūras un nokrišņu daudzuma izmaiņas ziemā Ziemeļeiropā ir lielākas nekā atspoguļo citu modeļu rezultāti.

Vēl viens neskaidrību iemesls ir dabiskā mainība. Nevar pieņemt, ka modelētais klimats pilnībā atbilst reālajam klimatam. No otras puses, labs klimata modelis aprēķina ticamas vidējās vērtības un tipisko mainību, piemēram, patiesu aukstu un siltu ziemu skaitu 30 gadu periodā. Taču aukstu un siltu ziemu secība būs atšķirīga no reālajā dzīvē esošās.

Vairāk par klimata scenārijiem lasiet sadaļā Par klimata pārmaiņām.

Izvēlēto klimata parametru galveno izmaiņu kopsavilkums

Turpmākajās sadaļās ir sniegti daži reģionālā klimata modeļa (RCA3) parametri Baltijas jūras reģionam. Baltijas jūras reģiona piemērs atbilst BalticClimate projekta prasībām, analizējot visas 11 Baltijas jūras reģiona 2007. līdz 2013.gada programmas valstis. Parametri ir sakārtoti kā sezonas vidējie parametri un anomālijas; 2071.-2100. g. vidējie rādītāji tiek salīdzināti ar 1961.-1990. g. vidējiem rādītājiem. Katram izvēlētajam parametram ir veidoti divi scenāriji (SRES A2 un SRES B2).

Šie parametri ir izvēlēti tādēļ, ka tie atbilst vispārējam interesēm un demonstrē atšķirīgas būtisku klimata pārmaiņu puses.

» Temperatūra
» Nokrišņi
» Sniega sega
» Vējš

Klimata pārmaiņu scenāriji BalticClimate projekta pilotreģionos

Klimata pārmaiņu scenāriju tekstus un skaitļus var lejupielādēt kā PDF failu (angļu val.) sadaļā Saistītie dokumenti lapas labajā pusē.