Klimata pārmaiņu ietekme uz Baltijas jūras reģiona (BJR) ekonomiku kopumā

Nākotnes prognožu izstrādi industrijai, apdzīvotām vietām un sabiedrībai, ņemot vērā klimata pārmaiņas, ierobežo neziņa par iespējamiem attīstības scenārijiem, piemēram, sociāli ekonomiskās attīstības tendences, tehnoloģiskās un institucionālās pārmaiņas (IPCC, 2007a). Līdz šim izpētes centrā drīzāk ir bijusi neaizsargātība pret klimata pārmaiņām kā mēģinājumi projicēt klimata pārmaiņu ietekmes (turpat). Turklāt ir relatīvi maz pētījumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz ekonomiku (Wei and Aaheim, 2010). Kā iemesli jāmin ne tikai neskaidrība par klimata pārmaiņu radītajām sekām uz ekonomiku, bet arī zināšanu trūkums, grūtības šādu ietekmju izteikšanai ekonomiskos terminos un atbilstošu instrumentu izstrādei nepieciešamais laiks (turpat). Tomēr šajā datu apkopojumā atrodami pētījumi par iekšzemes kopproduktu (IKP), nacionālo kopproduktu (NKP), globālo ekonomiku sektoru griezumā un tūrismu (van der Linden and Mitchell, 2009; Zviedrijas Klimata un neaizsargātības pret klimata pārmaiņām izpētes komisija, 2007; Wei and Aaheim, 2010; EEA, 2008).

Kopsavilkums par klimata pārmaiņu ietekmi uz ekonomiku kopumā sniegts 1. tabulā. Lai iegūtu sīkāku informāciju par katru apakšnodaļu un specifiskiem pētījumiem, uzklikšķiniet uz saitēm zem tabulas. Ieteikumi, kā interpretēt tabulā sniegto informāciju, pieejami Zviedrijas piemērā labajā pusē (angļu val.). 

1. tabula. Klimata pārmaiņu ietekme uz BalticClimate projektā iesaistīto valstu ekonomiku kopumā – iegūto ietekmes scenāriju perspektīvas apkopojums,  kas interpretēti, izmantojot dažādus zinātniskos pētījumus.
(↑↑ Ievērojams pieaugums; ↑ Neliels pieaugums; ↓↓ Ievērojams samazinājums; ↓ Neliels samazinājums; ○ Izmaiņu nav vai tās ir nebūtiskas; ~ Ietekme ļoti neskaidra; ~↑ Ietekme neskaidra, pieauguma tendence; ~↓ Ietekme neskaidra, samazinājuma tendence; ─ Nav iekļauta analīzē)

Klimata pārmaiņu ietekme uz:

Zviedrija

Somija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Krievija

Vācija

Nacionālo kopproduktu (NKP)
Tūrismu vasaras sezonā ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↓ 

Lai iepazītos ar dažādu ietekmju scenāriju piemēriem no zinātniskajiem pētījumiem/ziņojumiem, sīkākai informācijai

Nacionālā kopprodukta (NKP) attīstība (Zviedrija)

EMEC (Vides ekonomikas vidēja termiņa attīstības modelis (Environmental Medium Term Economic mode)) modelis ir vispārējs Zviedrijas ekonomiskā līdzsvara modelis, ko izmantoja Zviedrijas NKP attīstības (Östblom et al., 2007) modelēšanai. Modelī mijiedarbojas vides un ekonomiskie faktori, lai dotu iespēju analizēt dažādu vides politikas pasākumu saistību ar ekonomiku. Ekonomiskās attīstības scenāriji, kas balstās uz mazāka apjoma  emisiju scenārijiem  (SRES) un Nacionālā ekonomikas izpētes  institūta datiem, ilustrē NKP attīstību Zviedrijā līdz 2025. gadam (1. attēls).

Līdz 2025. gadam visos emisiju scenārijos paredzēts NKP pieaugums. Dažādi emisiju scenāriji līdz 2025. gadam neprognozē būtiskas atšķirības. Savukārt pēc 2050. gada atkarībā no emisiju scenārija prognozētas lielas NKP atšķirības (Zviedrijas Klimata un jutīguma pret klimata pārmaiņām izpētes komisija, 2007). Vispārējo Zviedrijas NKP attīstības tendenci ilustrē 2. tabulā, kurā izmantoti Zviedrijas Klimata un jutīguma pret klimata pārmaiņām izpētes komisijas (2007) ziņojuma rezultāti.
 



1. attēls. Prognozētais NKP Zviedrijā līdz 2025. gadam kopā ar SRES emisiju  scenārijiem.
(4.56. attēls Zviedrijas Klimata un jutīguma pret klimata pārmaiņām izpētes komisijas (2007) informācija, pamatojoties uz CIESIN (2002) (Starptautiskais zemes zinātnes informācijas tīkls) un Östblom (2007) aprēķiniem).  

2. tabulā. Vispārējā NKP perspektīva saistībā ar klimata pārmaiņām
(↑ Neliels pieaugums; ─ Nav iekļauta analīzē)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Pārmaiņas ─ 


Iekšzemes kopprodukts (IKP) (Globāli)

Klimata pārmaiņu izraisītā šoka sociāli ekonomisko reakciju pētījums veikts projekta ENSEMBLES (2009) ietvaros. Tika izmantota ‘netiešā jeb augstāko izmaksu novērtēšanas metode’ (‘indirect or higher-order costing’ method). Šī metode modelē klimata pārmaiņu ietekmi uz ekonomiskajām sistēmām un secīgām sociālekonomiskām reakcijām. Pētījums ilustrē tirgu pasaules mijiedarbību ekonomikā, pētot saikni starp ieguldījumiem, precēm un pakalpojumiem kā reakciju uz relatīvām klimata pārmaiņu, kuras, savukārt, izraisījusi temperatūras paaugstināšanās, šoka izraisītām cenu izmaiņām. Analīzei tika izmantots rekursīvs dinamiskā līdzsvara modelis ICES (Intertemporal Computable Equilibrium System).

Klimata pārmaiņu izraisītais šoks tika aprēķināts, pieņemot, ka 2050. gadā temperatūra paaugstināsies par 1,2 °C, salīdzinot ar 2001. gadu (atbilstošs SRES A2). Klimata šoki tika iegūti, izmantojot „pieejamās literatūras ekstrapolācijas un meta-analīzes metodi, datu ievadīšanu samazinātas formas moduļos, saistot temperatūras pārmaiņas ar fizisko ietekmi” (van der Linden and Mitchell, 2009, p. 132). Iegūtie rezultāti apvēra visu zemeslodi, kur BJR kontekstā svarīgi ir Austrumeiropas (EEFSU) un Rietumeiropas reģiona (EU) dati (3. tabula).

3. tabulā. Klimata pārmaiņu ietekme, vides ietekmju mijiedarbības modeļa aprēķini (10.1. tabula van der Linden and Mitchell (2009))

Klimata pārmaiņu šoks, temperatūrai paaugstinoties par 1,2 ºC (2050)
Pārmaiņas procentos pret 2001. gadu

Reģions Veselības aprūpe Lauksaimniecība (zemes ražīgums) Jūras līmeņa celšanās
  Darba ražīgums Valsts sektora izdevumi Privātā sektora izdevumi Kvieši Rīsi Labības ražas Zemes zudums
ASV -0,002 -0,196 -0,022 1,650 1,277 -2,190 0,026
Rietumeiropa 0,082 -0,390 -0,015 0,951 1,858 -1,577 0,015
Austrumeiropa un bijusī Padomju Savienība 0,104 -0,417 -0,009 5,027 2,784 -1,258 0,008
Japāna 0,085 0,043 0,001 0,298 0,996 -2,297 0,073
Pārējās I pielikuma valstis 0,097 -0,264 -0,013 10,909 7,938 4,694 0,003
Energo-eksportētājas valstis -0,243 1,307 0,080 4,351 3,525 0,726 0,067
Ķīna un Indija 0,025 -0,078 -0,001 5,227 3,802 0,692 0,040
Pārējā pasaule -0,190 1,019 0,094 -1,239 -1,451 -4,197 0,104

 

Klimata pārmaiņu šoks, temperatūrai paaugstinoties par 1,2 ºC (2050) (turpin.)
Pārmaiņas procentos pret 2001.

Reģions

Tūrisms

Pieprasījums pēc energoresursiem

  Pakalpojumu
pieprasījums
Ienākumu
pārdalīšana*
Akmeņogles Dabas-gāze Naftas produkti Elektro-enerģija
ASV -0,82 -68,327,92 104,85 -34,39 -3,15 -2,52
Rietumeiropa 1,08 72,024,59 71,17 -17,78 -18,98 -9,08
Austrumeiropa un bijusī Padomju Savienība -2,34 -11,578,35 98,26 -32,81 -3,03 -0,56
Japāna 7,87 281,252,04 99,25 -31,95 -2,71 0,06
Pārējās I pielikuma valstis 0,95 11,314,12 14,43 -23,18 -9,68 -10,96
Energoeksportētājas valstis -5,11 -142,800,34 1,28 0,00 -2,03 6,35
Ķīna un Indija -1,27 -6,394,80 64,55 -23,20 -2,06 5,98
Pārējā pasaule -5,13 -135,489,36 50,13 0,00 -2,55 64,69
* Miljoni ASV dolāri, 2001. g.


Klimata pārmaiņu šoka 3. tabula ekonomiskā ietekme atspoguļota 2. attēlā. Austrumeiropa seko vidējam klimata pārmaiņu ietekmes uz IKP scenārijam pasaulē; stabila līdz 2030-iem, pēc tam seko neliela lejupslīde aptuveni 0,2% apmērā 2050-os. Tiek prognozēts, ka Rietumeiropā klimata pārmaiņām nebūs ievērojamas ietekmes uz IKP līdz 2050. gadam.      

  
2. attēls. Klimata pārmaiņu ietekmju izraisīto IKP izmaiņu makroreģionālā modelēšana. USA – Amerikas Savienotās Valstis; EU - Rietumeiropa; EEFSU - Austrumeiropa un bijusī Padomju Savienība; JPN - Japāna; RoA1 - Pārējās I pielikuma valstis; EEx - energoeksportētājas valstis; CHIND - Ķīna un Indija; RoW – pārējā pasaule  (10.3. attēls van der Linden and Mitchell (2009)) (noklikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu)

 

Globālā ekonomika sektoru griezumā

Wei and Aaheim (2010) pētīja klimata pārmaiņu ietekmi uz globālo ekonomiku. Pētījuma mērķis bija novērtēt E1 klimata scenārija ekonomisko ietekmi uz globālo ekonomiku. E1 klimata scenārijs atbilst temperatūras pieaugumam par +2 °C 2100. gadā, tas tika izstrādāts ENSEMBLES (2009) projekta vajadzībām. Pētījumā tika izmantots vispārējais līdzsvara modelis GRACE. Šajā līdzsvara modelī tiek modelēta klimata pārmaiņu ietekme uz noteiktām aktivitātēm, piemēram, zemes ražīgumu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, okeānu ražīgumu zvejniecībā vai siltumenerģijas pieprasījumu. GRACE modelis sniedz pārskatu par astoņiem reģioniem un 11 sektoriem; Eiropa ir viens no šiem astoņiem reģioniem.     
GRACE modelētā klimata pārmaiņu ietekme uz ekonomiku balstās uz deviņām ietekmes funkcijām. Pretēji vairumam integrēto modeļu, kas visas ietekmes apkopo vienā aprēķinā, šajā modelī visas viena postījuma radītās ietekmes tiek vērtētas kā viena funkcija.

Deviņu ietekmes funkciju graduēšana pamatojās uz apkopoto pētījumu interpretāciju. E1 scenārija 10 globālo klimata modeļu (GCM) vidējais rezultāts tika modelēts bāzes modeļa iegūšanai, klimata ietekmes netika ņemtas vērā.

Pēc tam darba gaitā tika iekļautas deviņas ietekmju funkcijas, kā rezultātā tika izstrādāti ietekmju scenāriji.
Wei and Aaheim (2010) uzsvēra, ka viņu ziņojums ilustrē klimata pārmaiņu ietekmi uz ekonomiku, ja tiešās ietekmes tiek aprakstītas kā deviņas ietekmju funkcijas nevis reālas klimata pārmaiņu ietekmes.
  
3. attēls rāda cenu izmaiņas, salīdzinot ietekmes scenāriju un bāzes scenāriju sektora un reģiona griezumā laikā starp 2010.-2100. gadu  visā Eiropas teritorijā un Krievijā.  Nav iespējams izdarīt konkrētus secinājumus par BJR, jo tika veikta makroreģionālā modelēšana.
 
3. attēls. Cenu izmaiņas (%), salīdzinot ietekmes scenāriju un bāzes scenāriju, sektora un reģiona griezumā laikā laika posmam 2010.-2100. g. (4. attēls Wei and Aaheim (2010)) (noklikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu)

Tūrisms (Eiropa)

Klimata pārmaiņu ietekme uz vasaras tūrisma sezonu Eiropā pētīta projektā PESETA (2007). Tika izmantots tūrisma klimata indekss (TCI), lai novērtētu klimata piemērotību vasaras tūrisma sezonai Eiropā. TCI tika ņemta vērā temperatūra, mitrums, saulains laiks, lietus un vējš. Izmantotā klimata informācija bija 1961.-1990. g. un 2071.-2100. g. ikmēneša dati, kas aprēķināti izmantojot divus reģionālos klimata modeļus: HIRHAM, ko nosaka HadAM3H A2, un RCAO, ko nosaka ECHAM4 A2. Klimata scenāriji tiek izmantoti TCI vērtību aprēķināšanai, un TCI tika apkopots pa sezonām (PESETA, 2007).

Prognozētie apstākļi vasaras tūrisma sezonā Eiropā attēloti kartē 4. attēlā. Saskaņā ar šo pētījumu lielākajai daļai BJR valstu šobrīd ir ļoti labi vasaras tūrisma apstākļi. Taču, kā liecina prognozes, nākotnē tie varētu kļūt vēl labāki. Saskaņā ar šīm prognozēm būs vairāk reģionu ar teicamiem laika apstākļiem, un daudzos ziemeļu reģionos, kuros šobrīd ir pieņemami vai labi laika apstākļi, tie kļūs ļoti labi. Kopējā BJR vasaras tūrisma sezonas nākotnes prognoze redzama 4. tabulā, kur interpretēti EEA (2008) rezultāti. 


4. attēls: Paredzamie vasaras tūrisma apstākļi Eiropā 1961. – 1990. g. un 2071. – 2100. g. (7.6 karte EEA (2008.g.) (Uzklikšķināt, lai palielinātu).

 4. tabula. Vasaras tūrisma sezonas komforta indeksa perspektīva
(↑↑ Ievērojams pieaugums; ↑ Neliels pieaugums; ↓ Neliels samazinājums)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Pārmaiņas ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↓ 


Iepazīstieties ar ietekmēm citos sektoros:

» Lauksaimniecība
» Enerģētika
» Mājsaimniecības un ūdensapgāde
» Mežsaimniecība
» Veselības aprūpe
» Vide