Klimata pārmaiņu ietekme uz vidi Baltijas jūras reģionā (BSR)

Pagātnē ekosistēmas dabiskajā vidē parādījušas spējas pielāgoties klimata pārmaiņām, lai arī daba nekad iepriekš nav pieredzējusi tik ievērojamu cilvēka radītu spiedienu, kā pašlaik (IPCC, 2007a). 21. gadsimtā ekosistēmu spējas pielāgoties dabiskā ceļā, iespējams, pārspēj dažādi traucējumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un citiem globāla rakstura pārmaiņas nosakošiem faktoriem (turpat).

Šajā nodaļā akcentētas vairākas būtiskas klimata pārmaiņu ietekmes uz vidi. Piemēram, bioloģiskā daudzveidība Eiropā ir pakļauta pārmaiņām, jo vairākas sugas izzūd, bet tajā pašā laikā vietā nāk jaunas (EEA, 2008). Sagaidāms, ka līdz ar klimata pārmaiņām BSR pārmaiņas skars arī pirmreizējo ražošanu un organiskā oglekļa daudzumu augsnē. Kopumā tiek prognozēts, ka pirmreizējā ražošana reģionā palielināsies (Fronzek and Carter, 2007), bet organiskā oglekļa daudzuma augsnē aramzemes un ganību teritorijās izmaiņas būs daudzveidīgākas (Smith et al., 2005). Šajā nodaļā arī norādīts, kāda ir klimata pārmaiņu tiešā ietekme uz augsnes kustībām, kas sagaida Zviedriju (Fallsvik et al., 2007).

Ietekmju uz vidi kopsavilkums apkopots 1. tabulā. Lai iegūtu sīkāku informāciju par katru apakšnodaļu un konkrētiem pētījumiem, spiediet uz saitēm, kas attēlotas zem tabulas. Ieteikumus, kā izmantot tabulā apkopoto informāciju, skatīt Zviedrijas piemērā labajā pusē (angļu val.).

1. tabula. Klimata pārmaiņu ietekme uz vidi BalticClimate valstīs – vispārējo skatījumu apkopojums konstatētajiem ietekmju scenārijiem,  kas interpretēti, izmantojot dažādus zinātniskos pētījumus.
(↑↑ Būtiska palielināšanās; ↑ Neliela palielināšanās; ↓↓ Būtiska samazināšanās; ↓ Neliela samazināšanās; ○ Bez izmaiņām vai nebūtiskas izmaiņas; ~ Iznākums ļoti neskaidrs; ~↑ Iznākums neskaidrs, augoša tendence; ~↓ Iznākums neskaidrs, krītoša tendence; ─ Analīzē nav iekļauts)

Klimata pārmaiņu ietekme uz: Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Jaunajām augu sugām ↑↑ ↑↑ ↑↑
Augu sugu izzušana ↑↑
Eroziju ↑ un ↓
Aizu veidošanos ↑ un ↓
Zemes nogruvumiem
Dubļu straumēm ↑ un ↓
Organiskā oglekļa daudzums augsnē aramzemes platībās Ziemeļos ↓↓, Dienvidos ↑ Ziemeļos ↓↓, Dienvidos ↑ ↑↑
Organiskā oglekļa daudzums augsnē ganību platībās ↑↑ Rietumos ↑↑, Austrumos ↓ ↑↑ 

Lai iepazītos ar dažādu ietekmju scenāriju piemēriem no zinātniskajiem pētījumiem/ziņojumiem, sīkākai informācijai skatīt sekojošas apakšnodaļas:

Augu bioloģiskā daudzveidība (jaunu sugu rašanās un esošu sugu izzušana) (Eiropa)
Rāpuļu un abinieku izplatība (Eiropa)
Augsne un zeme (erozijas zonu paplašināšanas, aizu veidošanās, zemes noslīdēšana un dubļu šļūdoņu risks) (Zviedrija)
Organiskais ogleklis (Eiropa, izņemot Baltijas valstis)

 

Augu bioloģiskā daudzveidība (Eiropa)

Jautājums par plānotajām augu sugu skaita izmaiņām bija aizsākts EEA (2008) ziņojumā, kas balstīts uz Bakkenes et al. (2006) veikto pētījumu. Bakkenes et al. (2006) izmantoja rādītājus, kas līdzīgi viņu bioloģiskās daudzveidības novērtēšanā izmantotajam dabas kapitāla indeksam. Dabas kapitāla indeksa rādītāji atspoguļo sugu izplatības tendences. Analīzei tika izmantots integrētais modelis globālās vides novērtēšanai (IMAGE). IMAGE tika lietots apvienojumā ar EUROMOVE modeli, kas ir ekoloģisks modelis Eiropā sastopamajai veģetācijai. Ietekmes modelēšana tika balstīta uz HadCM2 A2 klimata scenāriju.

Plānots, ka augu bioloģiskā daudzveidība līdz ar klimata pārmaiņām mainīsies divos veidos: augu sugām izzūdot un nākot vietā jaunām. Visās BSR valstīs, izņemot Vāciju, salīdzinot ar pārējo Eiropu, speciālistu prognozēto izzūdošo augu sugu skaits kopumā ir neliels (1.attēls). Dažos BSR reģionos netiek prognozēta nevienas sugas izzušana, savukārt citos izzust varētu 1 - 50 sugas. Sagaidāms, ka Vācijā izzudīs vēl lielāks skaits augu sugu – robežās no vienas līdz vairāk nekā 200, atkarībā no konkrētas vietas.

Salīdzinot ar daudziem citiem Eiropas reģioniem, jauno augu sugu skaits ir augsts Zviedrijā un Somijā, kur tas svārstās no 1 līdz 200 jaunām sugām, atkarībā no konkrētas vietas. Citās BSR valstīs simulēta 1 – 150 jaunu sugu parādīšanās, arī - atkarībā no konkrētas vietas. Starp dažādām BSR vietām pastāv būtiskas atšķirības paredzēto jauno augu sugu skaita ziņā, taču visvairāk izplatītas ir tās teritorijas, kur tiek prognozēta 1-25 jaunu sugu parādīšanās. Vispārējais plānojums attiecībā uz nākotnes augu bioloģisko daudzveidību BSR attēlots 2. un 3. tabulā, izmantojot EEA (2008) rezultātus. 

1. attēls. Paredzamās augu sugu skaita izmaiņas 2050. gadā salīdzinājumā ar 2000. gadu - atskaites gadu, pamatojoties uz HadCM2 A2 klimata scenāriju (EEA (2008) 5.30. karte pamatojoties uz Bakkenes u.c. 2006) (Uzklikšķināt, lai palielinātu).

2. tabula. Vispārējs skatījums uz jaunām sugām, kas parādās BSR.
(↑↑ Būtiska palielināšanās; ↑ Neliela palielināšanās; ─ Analīzē nav iekļauts)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas ↑↑ ↑↑ ↑↑ 

 
3. tabula. Vispārējs skatījums uz BSR izzūdošajām sugām.
(↑↑ Būtiska palielināšanās; ↑ Neliela palielināšanās; ─ Analīzē nav iekļauts) 

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas ↑↑ 

Atgriezties pie apakšnodaļu saraksta

 

Rāpuļu un abinieku izplatība (Eiropa)

EEA (2008) ziņojums ietver modelēšanas rezultātus par klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropā dzīvojošajiem rāpuļiem un abiniekiem, kas balstīti uz Araújo et al. (2006). Sugu nākotnes izplatību modelēja Araújo et al. (2006), izmantojot četras metodes; vispārinātus lineāros modeļus (GLM), vispārinātus papildu modeļus (GAM), klasifikācijas koka analīzi (CTA) un paredzamos mākslīgo nervu tīklus (ANN). 2.attēlā redzamie plānojumi pamatoti ar HadCM3 SRES A2 klimata scenāriju.

2.attēlā redzams pašreizējais sugu skaits un to sugu īpatsvars, kas par stabilām tiks uzskatītas 2050.gadā. Kopumā aprēķināts, ka BSR 2050.gadā stabilu sugu skaits sasniegs 80 līdz 100%. Tomēr tiek prognozēts, ka vairākos Zviedrijas un Somijas ziemeļu reģionos būs 60 līdz 80% stabilu sugu. 

2. attēls. Plānotā klimata pārmaiņu ietekme uz rāpuļu un abinieku izplatību 2050. gadā salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju (EEA (2008) 5.31. karte, avots: Bakkenes, 2007, pamatojoties uz Araújo u.c. 2006) (Uzklikšķināt, lai palielinātu). 

Atgriezties pie apakšnodaļu saraksta

 

Augsne un zeme (Zviedrija)

Fallsvik et al. (2007) veikuši pētījumus par nākotnē paredzamo erozijas, aizu, zemes nogruvumu un dubļu straumju veidošanos Zviedrijā laikā no 2071. – 2100.gadam salīdzinājumā ar atskaites periodu no 1961. – 1990.gadu (RCA0/RCA3, kas balstīts uz ECHAM4 A2). Izplūdes aprēķiniem tika izmantots HBV modelis. Analīze tika veikta tikai teritorijām, kas ir jutīgas pret eroziju, aizu, zemes nogruvumu un dubļu straumju veidošanos. Vispārējais plānojums attiecībā uz nākotnē gaidāmo erozijas, aizu veidošanās, zemes nogruvumu un dubļu straumju risku Zviedrijā attēlots 4., 5., 6. un 7. tabulā, izmantojot Fallsvik et al. (2007) rezultātus.

Daudzās analizētajās teritorijās erozijas risks mainīsies. Paaugstināts erozijas risks tika simulēts dienvidrietumu krastam un atsevišķām ziemeļaustrumu krasta daļām. Dažos reģionos Zviedrijas austrumos tiek prognozēta erozijas riska pazemināšanās.

4. tabula. Vispārējs skatījums uz erozijas tendencēm.
(↑ Neliela palielināšanās; ↓ Neliela samazināšanās; ─ Analīzē nav iekļauts) 

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas ↑ un ↓ ─ 


Aprēķinātās izmaiņas attiecībā uz aizu veidošanos parādīja to pašu tendenci, ko gaidāmās erozijas izmaiņas, proti, dienvidrietumu krastā un ziemeļaustrumu krastā tiek prognozēts paaugstināts aizu veidošanās risks.

5. tabula. Vispārējs skatījums uz aizu veidošanos.
(↑Neliela palielināšanās; ↓ Neliela samazināšanās; ─ Analīzē nav iekļauts)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas  ↑ un ↓ ─ 


Tiek prognozēts, ka zemes nogruvumu veidošanās risks paaugstināsies gandrīz visās analizētajās teritorijās, neskaitot dažus reģionus Zviedrijas austrumos, kur paredzama riska samazināšanās vai nemainība.

6. tabula. Vispārējs skatījums uz zemes nogruvumu veidošanās risku.
(↑ Neliela palielināšanās; ─ Analīzē nav iekļauts)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas  ─ 


Tiek prognozēts, ka dubļu straumju veidošanās risks paaugstināsies Zviedrijas ziemeļrietumu daļā; vairāk nekā pusē analizētās teritorijas paredzams paaugstināts dubļu straumju risks.

7. tabula. Vispārējs skatījums uz dubļu straumju veidošanās risku.
(↑ Neliela palielināšanās; ↓ Neliela samazināšanās; ─ Analīzē nav iekļauts)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas ↑ un ↓ ─ 

Atgriezties pie apakšnodaļu saraksta

 

Organiskais ogleklis (Eiropa, izņemot Baltijas valstis)

Smith et al. (2005) novērtēja nākotnē gaidāmās augsnes organiskā oglekļa (SOC) izmaiņas aramzemes un ganību teritorijās, pamatojoties uz HadCM3 A2 klimata scenāriju. Lai novērtētu nākotnē gaidāmo augsnes organiskā oglekļa daudzumu aramzemes un ganību teritorijās, tika izmantots uz procesu balstīts SOC modelis kopā ar ultramodernām datu bāzēm, kurās apkopota informācija par augsni, klimata pārmaiņām, zemes pielietojuma izmaiņām un tehnoloģiju izmaiņām. Augsnes oglekļa izmaiņu aprēķiniem Eiropas tīklā tika pielietots Rothamsted oglekļa modelis, izmantojot informāciju par klimata pārmaiņām no četriem globāla mēroga apgrozības modeļiem, un īstenojot četrus SRES emisiju scenārijus.

Pirmreizējās ražošanas (NNP) apjomu aprēķiniem tika izmantots Lund-Potsdam-Jena modelis. Zemes pielietojuma izmaiņas tika paņemtas no SRES A2 scenārija.

Pētījumā kopā ar citām Centrālās un Dienvideiropas valstīm tika iekļauta arī Zviedrija, Somija un Vācija. Rezultāts parādīja, ka Zviedrijas un Somijas aramzemes platībās visā reģionā paredzamas dažādas augsnes organiskā oglekļa izmaiņas (3. attēls). Sagaidāms, ka ziemeļu daļās būs visievērojamākais samazinājums, un dažos reģionos oglekļa daudzums samazināsies par 10 - 15 tonnām uz hektāru. Paredzams, ka Zviedrijas un Somijas dienvidu teritorijās augsnes organiskā oglekļa daudzums palielināsies par aptuveni 10 tonnām uz hektāru. Aprēķināts, ka graudu audzēšanai paredzētajās platībās Vācijā augsnes organiskā oglekļa daudzums palielināsies gandrīz visos reģionos, lai arī sagaidāms, ka samazinājums gaidāms ļoti nelielā platībā valsts dienvidos. Izmaiņas Vācijā dažādās vietās atšķiras, un atšķirību daudzums svārstās no -2 līdz vairāk nekā 20 tonnām augsnes organiskā oglekļa uz hektāru. Vispārējais plānojums attiecībā uz nākotnē gaidāmo augsnes organiskā oglekļa daudzumu BSR attēlots 8. un 9. tabulā, izmantojot Smith et al. (2005) rezultātus.

 
3. attēls. Vidējā augsnes organiskā oglekļa daudzuma atšķirība aramzemes platībās 2080. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, klimata pārmaiņu, NPP un tehnoloģiju ietekme (7.c attēls no Smith et al. (2005)).

 8. tabula. Vispārējs skatījums uz augsnes organiskā oglekļa daudzumu aramzemes platībās.
(↑↑ Būtiska palielināšanās; ↑ Neliela palielināšanās; ↓↓ Būtiska samazināšanās; ─ Analīzē nav iekļauts)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas Ziemeļos ↓↓, Dienvidos ↑ Ziemeļos ↓↓,Dienvidos ↑ ↑↑ 


Aprēķinātās izmaiņas par augsnes organiskā oglekļa daudzumu ganībās norāda, ka visos analizētajos reģionos Zviedrijā, Somijā un Vācijā nākotnē būs palielināts augsnes organiskā oglekļa daudzums, izņemot Somijas austrumu daļu (4. attēls).

 
4. attēls. Vidējā augsnes organiskā oglekļa daudzuma atšķirība ganību platībās 2080.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, klimata pārmaiņu, NPP un tehnoloģiju ietekme (7.d attēls no Smith et al. (2005)).

9. tabula. Vispārējs skatījums uz augsnes organiskā oglekļa daudzumu ganību platībās.
(↑↑ Būtiska palielināšanās; ↓ Neliela samazināšanās; ─ Analīzē nav iekļauts)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas ↑↑ Rietumos ↑↑, Austrumos ↓ ↑↑ 

Atgriezties pie apakšnodaļu saraksta

 

Skatīt ietekmi citos sektoros:

» Lauksaimniecība
» Enerģētika
» Mājsaimniecības un ūdensapgāde
» Ekonomika
» Mežsaimniecība
» Veselības aprūpe