Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību Baltijas jūras reģionā (BSR)

Globālā mērogā klimata pārmaiņas gan tiešā, gan netiešā veidā veicina slimību izplatību un priekšlaicīgu mirstību. Tiešā ietekme paredzama saistībā ar, piemēram, intensīvākām un biežākām ārkārtas laika apstākļu izpausmēm, bet netiešā ietekme – saistībā ar, piemēram, ūdens, gaisa un pārtikas kvalitātes un daudzuma izmaiņām (IPCC, 2007a). Patlaban klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību ir neliela, taču sagaidāms, ka ar laiku tā palielināsies visās valstīs un reģionos (turpat). Paredzams, ka vislielākā negatīvā klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību būs nabadzīgākajās jaunattīstības valstīs (turpat). Lai arī lielākā daļa pētījumu veikta attiecībā uz šīm valstīm, ir atrasti arī vairāki klimata pārmaiņu pētījumi attiecībā uz noteiktiem Eiropas reģioniem. Pētījumi attiecas uz gaisa kvalitātes izmaiņām (Giorgi and Meleux, 2007), augstākas gaisa temperatūras tiešo ietekmi uz mirstību (Zviedrijas Klimata un neaizsargātības pret klimata pārmaiņām izpētes komisija, 2007) un ietekmi uz darba ražīgumu (Kjellstrom et al., 2009).

Rezultātu par ietekmi uz cilvēku veselību kopsavilkums apkopots 1.tabulā. Lai iegūtu sīkāku informāciju par katru apakšnodaļu un konkrētiem pētījumiem, spiediet uz saitēm, kas attēlotas zem tabulas. Ieteikumus, kā izmantot tabulā apkopoto informāciju, skatīt Zviedrijas piemērā labajā pusē (angļu val.).

1. tabula. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību BalticClimate projekta valstīs – vispārējo skatījumu apkopojums konstatētajiem ietekmju scenārijiem,  kas interpretēti, izmantojot dažādus zinātniskos pētījumus.  
(↑↑ Būtiska palielināšanās; ↑ Neliela palielināšanās; ↓↓ Būtiska samazināšanās; ↓ Neliela samazināšanās; ○ Bez izmaiņām vai nebūtiskas izmaiņas; ~ Iznākums ļoti neskaidrs; ~↑ Iznākums neskaidrs, augoša tendence; ~↓ Iznākums neskaidrs, krītoša tendence; ─ Analīzē nav iekļauts) 

Klimata pārmaiņu ietekme uz:

Zviedrija

Somija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Krievija

Vācija

Slāpekļa oksīdiem uz zemes virsmas
Ozonu netālu no zemes virsmas Ziemeļos ↑, Dienvidos ↑↑   

Lai iepazītos ar dažādu ietekmju scenāriju piemēriem no zinātniskajiem pētījumiem/ziņojumiem, sīkākai informācijai skatīt sekojošas apakšnodaļas:

Gaisa kvalitāte (virszemes slāpekļa oksīdi un virszemes ozons) (Eiropa, izņemot Skandināviju)
Mirstība (Zviedrija)
Darba ražīgums (Globāli)

 

Gaisa kvalitāte (Eiropa, izņemot Skandināviju)

Ķīmiskie un meteoroloģiskie faktori: vējš, temperatūra, nokrišņu daudzums un saules radiācija ietekmē piesārņotāju dzīves ciklus. Rezultātā sagaidāms, ka klimata pārmaiņas ietekmēs gaisa kvalitāti. Klimata pārmaiņu ietekmē notikušās gaisa kvalitātes izmaiņas pētīja Giorgi and Meleux (2007). RegCM reģionālais klimata modelis tika izmantots, lai simulētu pašreizējos (1961. – 1990.gads) apstākļus un nākotnes (2071. – 2100.gads) SRES A2 un B2 klimata scenārijus. CHIMERE ir reģionālais ķīmijas un transporta modelis (CTM), kas izmantots, plānojot nākotnē zemes virsmas tuvumā paredzamo slāpekļa oksīdu (NOx) daudzumu (1. attēls ) un vispārējo stāvokli zemes virsmas tuvumā (2. attēls ).

Vācijā, Zviedrijas dienvidu daļā, Latvijas rietumu daļā un Lietuvas rietumu daļā būtiskas izmaiņas slāpekļa oksīdu koncentrācijā zemes virsmas tuvumā netiek paredzētas. Vācija ir viena no valstīm, kur paredzēts viens no lielākajiem pieaugumiem, dažos reģionos aptuveni 1-2 ppb (daļiņas uz miljardu pēc tilpuma). Citās BSR teritorijās nākotnē sagaidāma bāzes līmenim atbilstoša koncentrācija vai arī pieaugums 0-1 ppb. Vispārējais plānojums attiecībā uz zemes virsmas tuvumā sagaidāmo slāpekļa oksīdu daudzumu BSR attēlots 2. tabulā, izmantojot Giorgi and Meleux (2007) rezultātus.

 

1. attēls. Izmaiņas virszemes NOx (ppb) līmeņos, vidējā dienas koncentrācija A2 2071. – 2100. g. periodā (salīdzinot ar pašreizējā laika perioda (1961. – 1990. g.) simulācijām). (Šis attēls un raksts tika publicēti  C. R. Geoscience, 339, Giorgi, F., Meleux, F „Gaisa kvalitātes reģionālo efektu modelēšana klimata pārmaiņu kontekstā“ (Modelling the regional effects of climate change on air quality),  721–733, Copyright Elsevier (2007))

2. tabula. Vispārējs skatījums uz zemes virsmas tuvumā sagaidāmo slāpekļa oksīdu daudzumu.
(↑ Neliela palielināšanās; ○ Bez izmaiņām vai nebūtiskas izmaiņas; ─ Analīzē nav iekļauts) 

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas ↑ 

Spriežot pēc veiktajām simulācijām, sagaidāms, ka ozona daudzums zemes virsmas tuvumā palielināsies visā Vācijā, bet būtiskākais palielinājums sagaidāms dienvidos un, jo īpaši, dienvidrietumos (5-9 ppb), savukārt visnebūtiskākais palielinājums paredzams Vācijas ziemeļos - 2-4 ppb. Zviedrijas dienvidu daļā, Latvijas austrumu un Lietuvas austrumu daļā būtiskas ozona daudzuma izmaiņas zemes virsmas tuvumā netiek prognozētas; palielinājums par aptuveni 0-1 ppb. Vispārējais plānojums attiecībā uz sagaidāmo ozona daudzumu zemes virsmas tuvumā BSR attēlots 3. tabulā, izmantojot Giorgi and Meleux (2007) rezultātus.

 
2. attēls. Izmaiņas virszemes ozona (ppb) līmeņos, vidējā dienas koncentrācija A2 2071. – 2100. g. periodā, attieībā pret pašreizējā laika perioda (1961. – 1990. g.) simulācijām. (Šis attēls un raksts tika publicēti  C. R. Geoscience, 339, Giorgi, F., Meleux, F, Klimata pārmaiņu reģionālo efektu modelēšana attiecībā uz gaisa kvalitāti, , 721–733, Copyright Elsevier (2007))

3. tabula. Vispārējs skatījums uz ozona daudzumu zemes virsmas tuvumā.
(↑↑ Būtiska palielināšanās; ↑ Neliela palielināšanās; ○ Bez izmaiņām vai nebūtiskas izmaiņas; ─ Analīzē nav iekļauts) 

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas Ziemeļos ↑, Dienvidos ↑↑   

Atgriezties pie apakšnodaļu saraksta

 

Mirstība (Zviedrija)

Zviedrijas Klimata un neaizsargātības pret klimata pārmaiņām izpētes komisija, (2007) prezentēja klimata pārmaiņu ietekmes uz mirstību izpētes rezultātus. Vienīgās pētījumā aplūkotās klimata pārmaiņas bija augstāka gaisa temperatūra. Aprēķini tika balstīti uz sakarībām starp gaisa temperatūru un mirstības līmeni, ko Stokholmas reģionā pētīja Rocklöv and Forsberg (2007). Sakarības starp gaisa temperatūru un mirstības līmeni apkopotas 4. tabulā kopā ar SRES A2 un B2 klimata scenārijiem. Sagaidāms, ka 2100.gadā saistībā ar augstāku gaisa temperatūru mirstības līmenis Stokholmas reģionā, salīdzinot ar laika posmu no 1998. - 2003.gadam, palielināsies par 3.8 līdz 5.3%.

4. tabula. Mirstības līmeņa paaugstināšanās saistībā ar augstāku gaisa temperatūru vasarās Stokholmas reģionā, Zviedrijā. 21.gadsimta rezultāti (pamatojoties uz SRES A2 un B2 emisiju scenārijiem) salīdzinājumā ar laika posmu no 1998. - 2003.gadam (Zviedrijas Klimata un jutīguma pret klimata pārmaiņām izpētes komisijas (2007) veidotās tabulas 4.35. rekonstrukcija).

Temperatūras palielināšanās Mirstības palielināšanās Mirstības palielināšanās Scenārijs A2 Scenārijs B2
Celsija grādi Skaits %    
1 29 1,3 2025-2040 2025-2040
2 60 2,4 2060-2070 2080-2090
3 94 3,8 2090 2100
4 131 5,3 2100 -

 

Atgriezties pie apakšnodaļu saraksta

 

Darba ražīgums (globāli)

Klimata pārmaiņas var izraisīt darbu ietekmējošas karstuma izpausmes, kas savukārt var ietekmēt darba ražīgumu un izmaksas, ja vien netiek veikti attiecīgi pasākumi. Kjellstrom et al. (2009) veiktais pētījums parādīja – sagaidāms, ka daudzos pasaules reģionos līdz ar klimata pārmaiņām darba ražīgums kritīsies. Pētnieki aprēķināja divu klimata scenāriju ietekmi uz darba ražīgumu saistībā ar fizioloģiskiem pierādījumiem par karstuma radīto ietekmi.

Lai noteiktu karstuma radītā stresa līmeņus, kā mērvienība tika izmantota mitras lodes un sfēras temperatūra (Wet Bulb Globe Temperature; WBGT); tā definē parastās darba stundas daļu, ko cilvēks var pavadīt strādājot un saglabājot ķermeņa temperatūru zem 38 °C, pieņemot, ka pārējais laiks atvēlēts atpūtai. WBGT apvienojumā ar globāla mēroga informāciju par klimatu dažādos pasaules reģionos tika izmantota, lai aprēķinātu iedzīvotāju darba kapacitātes izmaiņas nākotnes klimata scenārijiem. Globāla mēroga informācija par klimatu ik dienai laika posmam no 1960. – 2100. gadam apkopota no HadCM3 modeļa un pamatota ar emisiju scenārijiem A2 un B2. Tika pieņemts, ka izmaiņas darba ražīgumā ir vienādas ar izmaiņām darba kapacitātē, respektīvi – ar ekonomisko un psiholoģisko priekšstatu.

Rezultāti parādīja, ka BSR klimata pārmaiņu dēļ darba ražīgumā nav nekādu izmaiņu vai arī tās ir niecīgas. Zaudēto darba dienu īpatsvars attiecībā pret bāzes līmeni 20-ajiem, 50-ajiem un 80-ajiem gadiem un diviem klimata scenārijiem Austrumeiropai un Rietumeiropai svārstās starp -0,5 un 0%. To var salīdzināt ar 11 līdz 27% darbaspēka kapacitātes zaudējumu, kas saskaņā ar A2 klimata scenāriju paredzēts Dienvidaustrumāzijai, Andu reģionam, Centrālamerikai un Karību reģionam 2080-ajos gados.

Atgriezties pie apakšnodaļu saraksta

 

Skatīt ietekmi citos sektoros:

» Lauksaimniecība
» Enerģētika
» Mājsaimniecības un ūdensapgāde
» Ekonomika
» Mežsaimniecība
» Vide