Politikas veidotāji
Telpiskie plānotāji
Uzņēmēji

Lauksaimniecība

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību Baltijas jūras reģionā (BSR)

Klimata pārmaiņu ietekme uz graudaugu ražu un ganībām ir kopējs izpētes objekts lauksaimniecības sektorā. Mērena klimata reģionā kā BSR temperatūras palielinājumam par 1-3 °C vienlaikus ar mainīgu nokrišņu daudzumu un CO2 koncentrāciju atmosfērā var būt neliela pozitīva ietekme uz graudaugu ražību (IPCC, 2007a). Modelēšanas rezultāti šajā nozarē rāda, ka klimata pārmaiņas, iespējams, ietekmēs gan graudaugu ražu (Olesen et al., 2007; EEA, 2008), gan arī mainīs nitrātu pielietojumu (Olesen et al., 2007) un derīgas kvalitātes kultūru audzēšanai piemērotas teritorijas (Fronzek and Carter, 2007; Olesen et al., 2007).

Kopsavilkums par ietekmi uz lauksaimniecību dots 1.tabulā. Sīkākai informācijai par katru apakšnodaļu un konkrētiem pētījumiem, spiediet uz saitēm zem tabulas. Norādījumus par tabulā iekļautās informācijas skaidrojumu skatīt Zviedrijas piemērā pa labi (angļu val.).

1. tabula. Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību BalticClimate valstīs – vispārējo novērojumu kopsavilkums par konstatētajiem klimata pārmaiņu ietekmes scenārijiem, kas interpretēti, izmantojot dažādus zinātniskos pētījumus.
(↑↑ Būtiska palielināšanās; ↑ Neliela palielināšanās; ↓↓ Būtiska samazināšanās; ↓ Neliela samazināšanās; ○ Bez izmaiņām vai nebūtiskas izmaiņas; ~ Iznākums ļoti neskaidrs; ~↑ Iznākums neskaidrs, augoša tendence; ~↓ Iznākums neskaidrs, krītoša tendence; ─ Analīzē nav iekļauts)

Klimata pārmaiņu ietekme uz:

SWE

FIN

EST

LAT

LIT

RU

GER

Sojas pupiņu derīgumu ~↑ ~↑ ~↑ ~↑ ~↑ ~↑
Kukurūzas derīgumu ~↑ ~↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑
Ziemas kviešu ražu ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑
Nitrātu izskalošanu no ziemas kviešiem ~↓ ~ ~↓ ~↓ ~↓ ~↓ ~↑
Graudaugu ražu ↑↑ ↑↑ ~↑ ↑↑

Lai iepazītos ar dažādu ietekmju scenāriju piemēriem no zinātniskajiem pētījumiem/ziņojumiem, sīkākai informācijai skatīt sekojošas apakšnodaļas:

Sojas pupiņu derīgums (Eiropa)
Kukurūzas derīgums (Eiropa)
Ziemas kviešu raža un nitrātu izskalošana no ziemas kviešu plantācijām (Eiropa)
Graudaugu raža (Eiropa)

 

Sojas pupiņu derīgums (Eiropa)

Fronzek and Carter (2007) vairāku klimata scenāriju vajadzībām pētīja nākotnē sojas pupiņu audzēšanai piemērotas teritorijas Eiropā, pamatojoties ar dažādiem modeļiem un emisiju scenārijiem. Saskaņā ar klimata scenārijiem, laika posmam no 2071. – 2100.gadam rezultāti liecina par derīgu sojas pupiņu audzēšanai piemērotu teritoriju nobīdi (1. attēls). Aplēstās derīgu sojas pupiņu audzēšanai piemērotās teritorijas BSR mainās atkarībā no modeļiem un emisiju scenārijiem. Reģionālās apgrozības modeļa (RCM) rezultāts, uz kā balstīts A2 emisiju scenārijs, norādīja uz piemērotu teritoriju paplašināšanos Centrāleiropā, ieskaitot lielas teritorijas Vācijā. Taču neskaidro teritoriju diapazons (maksimālā iespējamā paplašināšanās) ietver Zviedrijas dienvidus un Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, vairākas Krievijas daļas un Vāciju. Neskaidro teritoriju diapazons palielinās klimata scenārijos, kas balstīti uz vispārējo apgrozības modeli (GCM). Vispārējs skatījums uz sojas pupiņu derīgumu nākotnē BSR valstīs, kas veidots, pamatojoties uz Fronzek and Carter (2007), attēlots 2. tabulā.

1. attēls. Sojas pupiņu (var. Kingsoy)  kultivēšanas iespēju prognozes nākotnē (2071. – 2100.g.) un pamatnovērojumi (1961. – 1990. gados pēc novērotās temperatūras). Ar zaļu atzīmētas kultivēšanai piemērotās teritorijas, ar sarkanu – izplatība iespējama visos scenārijos, ar zilu – neskaidru rezultātu apgabali (ievērojot attiecīgās grupas scenāriju minimālās un maksaimālās svārstības). (2. attēls, Fronzek u.c. (2007) (Uzklikšķināt, lai palielinātu)

2.tabula. Vispārējs skatījums uz sojas pupiņu derīgumu.
(↑ Neliela palielināšanās; ~↑ Iznākums neskaidrs, augoša tendence)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas ~↑ ~↑ ~↑ ~↑ ~↑ ~↑ ↑ 

Atgriezties pie apakšnodaļām

 

Kukurūzas derīgums (Eiropa)

Graudu kukurūzas audzēšanas derīgums tika analizēts Olesen et al. (2007), klimata scenārijiem izmantojot vienkāršus rādītājus. Efektīvo temperatūru summa¹ izmantota termālā derīguma aprēķināšanai, kas nepieciešams veiksmīgai attiecīgās kultūras audzēšanai. Derīguma aprēķināšana tika balstīta uz modelētu informāciju par klimatu (2071. - 2100.gads salīdzinājumā ar 1961. – 1990.gadu) no septiņiem RCM scenārijiem, no kuriem vadošais rādītājs ir HadAM3H A2 emisiju scenārijam, un 24 klimata scenāriji, kas balstīti uz sešiem dažādiem GCM katram A1FI, A2, B1 un B2 emisiju scenārijam. 

Saskaņā ar A2 klimata aprēķiniem, kas balstīti uz RCM, Somijas un Zviedrijas dienvidu daļā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijas Baltijas zonas daļā un daļā Vācijas notiks piemērotu teritoriju paplašināšanās, kas neatbilst bāzes rādītājiem. Aprēķinu rezultātā tika konstatēts, ka attiecībā uz derīgumu uz GCM pamatotajiem A1FI, A2, B1 un B2 scenārijiem pastāv lielāka neskaidrība nekā SRES A2 scenārijam, kas pamatots ar RCM (2. attēls). Vispārēja nākotnes derīgo teritoriju plānošana graudu kukurūzas audzēšanai BSR attēlota 3. tabulā, kurā izmantoti rezultāti no Olesen et al. (2007).

2. attēls. Kukurūzas kultivēšanas iespēju modeļi pašreizējos (1961. – 1990. g.) un nākotnes (2071. – 2100. g.) klimatiskajos apstākļos: a) Septiņiem HadAM3H virzītiem  RCM scenārijiem - A2 emisiju scenārijam un b) Divdesmit četriem 6 GCMs scenārijiem - A1FI, A2, B1 un B2 emisiju scenārijiem. Ar pelēku atzīmēti apgabali, kas nav piemēroti nevienā no scenārijiem. (4. attēls, Olesen u.c. (2007) (Uzklikšķināt, lai palielinātu)

3. tabula. Vispārējs skatījums uz kukurūzas derīgumu.
(↑↑ Būtiska palielināšanās; ↑ Neliela palielināšanās; ~↑ Iznākums neskaidrs, augoša tendence)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas ~↑ ~↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑ 

Atgriezties pie apakšnodaļām

 

Ziemas kviešu raža un nitrātu izskalošana no ziemas kviešu plantācijām (Eiropa)

Daisy modelis ir dinamiskas-augsnes-augu-atmosfēras modelis. Šo modeli Olesen et al. (2007) izmantoja, lai aprēķinātu lietus barotas ziemas kviešu monokultūras ražu, neiekļaujot nekādas norādes par klimata pārmaiņām. Katrai klimata-augsnes kombinācijai pētītajā teritorijā, izmantojot simulētu N reakciju, tika konstatēts optimāls N mākslīgo mēslu līmenis. Tad arī tika konstatēts daudzkārtīgs lineāras regresijas modelis attiecībā uz nitrātu izskalošanu no ziemas kviešu sējumiem un ziemas kviešu ražas pie optimāla N līmeņa uz augsnes un mainīga klimata. Ietekmes modelēšana notika, pamatojoties uz deviņiem reģionālajiem klimata modeļiem ar HadAM3H A2 apstākļiem, kas atbilst bāzes rādītājiem (1961. – 1990. gads) un nākotnes modelim (2071. – 2100. gads).

Rezultāti 2071. – 2100. gadam norāda (3. attēls, ka BSR būs paaugstināta ziemas kviešu raža, taču pētījumā iekļautas tikai Zviedrijas un Somijas dienvidu daļas, jo aplēsts, ka ziemeļu teritorijas nav piemērotas ziemas kviešu audzēšanai. Nākotnē paredzētajai nitrātu izskalošanai ir tendence kļūt vēl neskaidrākai. Plānošanas norāda uz izskalošanas apmēru samazināšanos BSR; taču rezultāti piekrastes teritorijām ir neskaidri.

Vispārēja nākotnes derīgo teritoriju plānošana ziemas kviešu audzēšanai un nitrātu izskalošanai BSR attēlota 4. un 5. tabulā, kurā izmantoti rezultāti no Olesen et al. (2007).

 

 

3. attēls. Aprēķinātā ziemas kviešu raža (a, b) un optimālie nitrātu N noplūdes līmeņi (c, d) ziemas kviešu kultivēšnas procesa laikā. Pamatnovērojumi 1961. – 1990. g. periodā (a, c) un izmaiņas deviņos RCMs scenārijos pie HadAM3H A2 saistošiem apstākļiem (b, d). Ar pelēku atzīmēti apgabali, kas nav piemēroti ziemas kviešu kultivēšanai (5. attēls, Olesen u.c. (2007)) (Uzklikšķināt, lai palielinātu).

4. tabula. Vispārējs skatījums uz ziemas kviešu ražu.
(↑↑ Būtiska palielināšanās)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ ↑↑ 

5. tabula. Vispārējs skatījums uz nitrātu izskalošanu no ziemas kviešiem.
(~Iznākums ļoti neskaidrs; ~↑ Iznākums neskaidrs, augoša tendence; ~↓ Iznākums neskaidrs, krītoša tendence)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija GER
Veränderung ~↓ ~ ~↓ ~↓ ~↓ ~↓ ~↑ 

Atgriezties pie apakšnodaļām

 

Graudaugu ražas (Eiropa)

Graudaugu ražas aprēķini Eiropā nākotnei veikti projektā ar nosaukumu PESETA (PESETA, 2007). Pētījumā tika izmantota Agrotehnikas transfēra lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma (DSSAT), lai noteiktu klimata pārmaiņu fizisko ietekmi uz lauksaimniecību, kas pamatota uz diviem scenārijiem: HadCM3/HIRHAM un ECHAM4/RCA3, abas aprēķinātas, izmantojot augsta emisiju līmeņa scenāriju A2. DSSAT sastāv no mehānistiskiem ražas modeļiem, šie modeļi simulē fonoloģisko attīstību, ko ietekmē vides un apsaimniekošanas faktori: augsne, klimats, ražas daudzveidība, stādīšanas apstākļi, slāpekļa mēslojums un apūdeņošana (PESETA, 2007).

Plānotās graudaugu ražas izmaiņas BSR mainās zināmā mērā atkarībā no klimata scenārija (4. attēls). Kopumā plāni norāda uz graudaugu ražu izmaiņām BSR 2080-ajos gados salīdzinājumā ar 1961. - 1990.gadu. Aprēķināts, ka Zviedrijai un Somijai gaidāms vislielākais pieaugums, no 15 līdz 30%. Aprēķināts, ka Igaunijā, Latvijā un Lietuvā raža paaugstināsies par 0 līdz 30% atkarībā no reģiona un klimata modeļa, un gaidāms tikai viens izņēmums – plānots, ka Lietuvas dienvidu reģionā raža samazināsies par -5 līdz 0%, ņemot vērā ECHAM4/RCA3 A2 klimata scenāriju. Saskaņā ar šīm simulācijām, Vācijai būs vislielākais graudaugu ražas kritums visā BSR; variējot no 30% samazinājuma līdz 5% pieaugumam. Vispārējs BSR plānojums attēlots 6. tabulā, kurā izmantoti rezultāti no PESETA EEA (2008).

4. attēls. Plānotās graudaugu ražas izmaiņas 2080-ajos gados salīdzinājumā ar atskaites periodu no 1961. gada līdz 1990. gadam, izmantojot divus atšķirīgus modeļus (Karte 7.4 EEA (2008)) (noklikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu)

6. tabula. Vispārējais skatījums uz graudaugu ražu.
(↑↑ Būtiska palielināšanās; ↑ Neliela palielināšanās; ↓ Neliela samazināšanās; ~↑ Iznākums neskaidrs, augoša tendence)

  Zviedrija Somija Igaunija Latvija Lietuva Krievija Vācija
Izmaiņas ↑↑ ↑↑ ~↑ ↑↑ ↓ 

Atgriezties pie apakšnodaļām

 

Skatīt ietekmi citos sektoros:

» Enerģētika
» Mājsaimniecības un ūdensapgāde
» Ekonomika 
» Mežsaimniecība
» Veselības aprūpe
» Vide


¹ Efektīvo temperatūru summa – grādu dienas (degree days) ar ikdienas vidējām temperatūrām virs 10 °C, kas tiek apkopotas katru dienu gada ietvaros (Olesen et al., 2007).

Lauksaimniecība